Lai varētu publiski novērtēt darbību un piesaistīt ziedojumus, organizācijām svarīgs solis ir sabiedriskā labuma statusa iegūšana. Kopš 2008. gada spēkā ir stājies Sabiedriskā labuma organizāciju likums. Minēšu tajā svarīgāko un to, kur mums vēl ir neizmantotas iespējas.

Šī brīža likums, pirmkārt, paplašina ziedojumu jomas, papildus ietverot arī cilvēktiesības, indivīda tiesības, sociālo labklājību, pilsoniskās sabiedrības attīstību. Tas ir būtiski, jo iepriekš tādas organizācijas kā “Delna” nevarēja gūt statusu, jo darbības joma bija nedaudz savādāka.

Otrām kārtām Zemkopības ministrija ir paredzējusi 100 % ELFLA finansējumu no LEADER programmas biedrībām un nodibinājumiem, kas būs ieguvuši Sabiedriskā labuma statusu.

Svarīgi ir arī tas, ka ne tikai kaut kur organizācijas statūtos ir ierakstīts, bet likumā ir noteikts, ka to darbībai jāsniedz labumu kādai nozīmīgai sabiedrības daļai. Te parādās lietderības aspekts: naudiņa tiek saņemta, izlietota, bet kāds ir lietderības koeficents, kas ir izdarīts?

Ko vispār nozīmē ziedojums? Ziedojums nozīmē – valsts budžetā neienākusī nodokļu daļa. Uzņēmējs pārņem uz sevi šo slogu, uzņemas atbildību un pārdala naudu, neiemaksā budžetā, bet uztic to kādai organizācijai, kas realizē kādu svarīgu jomu – cilvēks izvēlas risināt, viņaprāt, svarīgu sabiedrības problēmu. Šī organizācija nebūs tā, kas valstij atrisinās lielas, globālas problēmas. Tas ir efektīvs modelis, kādā veidā īpaši reģionos risināt sasāpējušas problēmas. Kamēr valsts vai pašvaldību institūcijas nonāk līdz tam, ka cilvēkam jāpalīdz, paiet mēnesis vai pat ilgāk. Organizācija var reaģēt divās dienās vai nedēļas laikā.

Manuprāt, šai sistēmai ir nākotne. Organizācijas, kas nāk pie mums no reģioniem, piemēram, pagastu organizācijas - viņiem šī naudiņa ir līdz pēdējai kapeiciņai lietderīgi izmantota, trīsreiz apgrozīta un iegūtais labums jeb lietderības koeficients ir ļoti liels. Protams, arī lielās organizācijas efektīvi risina dažādas problēmas, bet lietderības koeficients, man tā liekas, lielāks ir reģionālajām, mazajām organizācijām.

Likums tagad ietver labu normu, nosakot kas nav sabiedriskā labuma darbība. Piemēram, situācija – mums ir forši kolēģi, un pēc darba gribam bumbu uzspēlēt. Nu, labi, uzņēmēji mums ziedos naudiņu, īrēsim zāli, atpūtīsimies, atgūsim darba spējas u.tml. Nesanāks, mīļie! Jūs neesat maznodrošinātie, neesat nabagi. Jūs varat savu brīvo laiku pavadīt par saviem līdzekļiem. Uzņēmējs to var darīt par saviem līdzekļiem, neizmantojot nodokļu atlaides uz citu rēķina, jo par to maksā visa sabiedrība. Tāpēc arī ir noformulēts, ka tādā gadījumā tā ir biedru vai dibinātāju interešu īstenošana, nevis sabiedriskā labuma darbība. Esmu diezgan bieži konsultējusi un runājusies ar šīm organizācijām. Viņas pašas to saprot un vairs nemaz nenāk. Vai nu tās atrod tādu nišu, kur var sabiedrībai kādu labumu dot, vai, ja to nevēlas, tad vienkārši paliek kā interešu grupas, un turpina veiksmīgi darboties.

Sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršana.
Organizācija iesniedz (saskaņā ar Sabiedriskā labuma likuma 7.panta otro daļu):
1. iesniegums par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu.
2. biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas iepriekšējā gada darbības pārskata un turpmākās darbības plāna kopija.

Finanšu ministrija no attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes pieprasa un iesniegumam pievieno šādus dokumentus:
1. reģistrācijas apliecības kopiju;
2. Uzņēmumu reģistra lēmumu par ierakstīšanu attiecīgajā reģistrā (kopiju);
3. tikai attiecībā uz biedrībām un nodibinājumiem - lēmumu par biedrības vai nodibinājuma dibināšanu (kopiju) vai - testamentārā nodibinājuma gadījumā - testamenta kopiju;
4. tikai attiecībā uz reliģiskajām organizācijām - ziņas par reliģiskās organizācijas amatpersonām - pārvaldes institūciju (vadības un revīzijas komisijas) locekļiem, norādot katra locekļa vārdu, uzvārdu, personas kodu un amatu;
5. statūtu, satversmes vai nolikuma kopiju;
6. pēdējā gada pārskata kopiju, ja tāds atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavojams;
7. attiecīgās nodokļu administrācijas izziņu par nodokļu samaksu.
Finanšu ministrija lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu pieņem mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas. Ja tiek pieprasītas papildu ziņas un dokumenti, Finanšu ministrija lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu pieņem mēneša laikā no papildu ziņu un dokumentu iesniegšanas dienas.

http://www.vid.gov.lv/default.aspx?tabid=11&id=4678&hl=1&mod=33